Minerāls hematīts ir dabīgā sarkanā dzelzs oksīda pamats. Hematīts ir atvasināts no grieķu vārda hema, kas nozīmē asinis, un Senajā Grieķijā (Theofrastus, ap 325.g.pmē.) bija zināms kā "asins akmens", kas nozīmē, ka minerālam ir asinssarkana krāsa. Hematīts ir svarīga dzelzsrūda, un tā asinssarkanā pulverveida krāsa ir piemērota lietošanai kā pigments. Hematīts ir viens no pasaulē vecākajiem pigmentiem, ko izmantoja katra lielākā civilizācija un laikmets.
Avots
Hematīts dabā sastopams kā mezgliņi vai zemes masas, nevis kristāli. Kristāliskā forma svārstās no tērauda pelēkas līdz melnai, savukārt kriptokristāliskā hematīta krāsa ir blāvi sarkana līdz spilgti sarkanai. Šo parasto minerālu var atrast plašā atradņu klāstā.
Ir vairākas hematīta šķirnes, no kurām divas ir piemērotas lietošanai kā pigmenti: oolīta hematīts, kas ir irdena zeme, kas sastāv no maziem noapaļotiem tumši sarkanas krāsas graudiņiem, kas ir spīdīgi un taukaini uz tausti; un hematīta roze, smalki kristāliska un kriptokristāliska hematīta forma sarkanā krāsā, kas parasti sastopama irdenā zemes masā vai reniformos lāpstiņu kristālu agregātos apļveida izkārtojumā, radot rozes izskatu. Sarkano dzelzs oksīdu (hematīta) nogulsnes ir sastopamas visā pasaulē un jau sen tiek izmantotas kā pigmenti.
